PĀRDOMAS 30.07.2021

ieradumiem, nespējot tos uzvarēt, tas viss nomāc. Novēlētā dzimšanas dienas laime bieži vien neatnāk, tāpat kā par spīti jaungada solījumam, sporta zāles durvis atvērtas netiek. Laikam jau tamdēļ, ka uz pleca mums mēdz sēdēt pelēkā mantijā tērpusies Neticība, kuras kalpi ir Slinkums, Vieglprātība un Aklums. Kad sāc saprast uz kādiem bruņurupučiem balstās pasaule, tad dzīvot kļūst vieglāk. Pat par spīti dažādiem smagajiem periodiem, kas ik pa laikam atkārtojas. „Neveiksmes nāk sērijās, bet pēc viņām seko veiksme. Un arī sērijās” Ja nemaldos, to teica vecais Vonnegūts. Kad saproti, ka pārmaiņas ir nepieciešamas kvalitatīvai transformācijai, tad tās pieņemt ir vieglāk. Nav jau tā, ka nesāp. Sāp. Un kā vēl sāp. Kad psihiskie bloki nāk ārā, tad sāpes kļūst jūtamas pat fiziskajā plānā. Jo egocentriskāks ir cilvēks, jo sāpes ir neciešamākas. Jo vairāk skatiens vērsts uz citiem, kuri dara pāri, ir vainojami pie gremošanas problēmām vai tripera, kuru saķēri degradātu ballītē pirtī, jo mazākas iespējas ir izrakt sakni. Jebkādi Likteņa sitieni, veselības problēmas, citu cilvēku attieksme pret mums, ir tikai mūsu pašu būtības refleksija. Dzīve, kuru pats cilvēks izvēlas jau pirms dzimšanas, ir tā matrica, kurā dzīvojam. Horoskops ir matricas atspoguļojums un astrologs var būt šis tulks, kurš iztulko cilvēku valodā šo kosmisko vēstījumu.

Pēdējā laikā man mēdz jautāt vai esmu vēdiskais astrologs. Nē, es neesmu. Esmu studējis klasisko astroloģiju „Высшая Школа Классической Астрологии” un papildus tam visam sava 45 gadus šīszemes mūža laikā apguvis vēl ļoti daudz lietas. Kaut ko paņēmis no vēdām, purānām un džoitiša. Kaut ko no citām mācībām, filosofijas un psiholoģijas, kuru pirms gadiem 25 apguvu RPIVA. Es nevaru sevi pieskaitīt kādam konkrētam virzienam, reliģijai vai grupai. Esmu apvienojis visas savas zināšanas vienuviet un ar to, kas pie manis ir atnācis līdz šim, arī dalos. Esmu sapratis, ka Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir daudzdimensionāla vide, kurā papildus taustāmajām un ar parastu skatienu uztveramajām lietām, ir vēl dažādu enerģiju plūsmas, ieejas vārti blakus dimensijās un realitātēs. Par svēto nepiedzimst un es esmu tiešām tālu no tā, jo savas muļķības dēļ esmu gājis cauri tumsai ļoti ilgu laiku. Vācis dažādas pieredzes, izlasījis tūkstošiem grāmatu, sijājis informāciju, eksperimentējis gan ar savu ķermeni, gan garu. Provocējis Likteni un cilvēkus. Es ne tuvu neesmu svētais un atrodos mācību un zināšanu procesā vēl joprojām. Es neesmu pārpasaulīgi gudrs, bet mācos. Es saprotu to, ka ne viss ir tā, kā tas izskatās un ka katrai lietai ir savs nolikts laiks, jo tikai tad, kad mēs esam gatavi, atbildes mēdz atnākt pie mums pašas. Tāpat kā skolotāji un dzīves partneri. Ar to, ko esmu iemācījies varu palīdzēt cilvēkiem, jo tāda ir mana misija. Tomēr… es neesmu viszinis un mēdzu kļūdīties. Es neesmu arī gaišreģis, lai gan informācija no visaptverošā Lauka, ko dēvē gan par Akašas hronikām, gan Noosfēru, pie manis nāk. Ko varu, to dodu. Godīgi. Ne katram manis gatavotais ēdiens ir pa prātam un ne katrs man ir jāuzrunā. Man nav neviens nedz jāpārliecina, nedz jāapstrīda. Katra konsultācija jeb mūsu saruna ir tikai un vienīgi neliels ceļojums variantu telpā. Es nepretendēju uz Absolūto Patiesību un to, ka mana interpretācija par situācijām, notikumiem un Likteņa pavērsieniem būs tā vienīgā un neapstrīdamā. Es tikai cenšos darīt kaut ko noderīgu un būt pavadonis tiem, kas mani uzrunā. Es ne katrreiz varu palīdzēt un ne katrreiz tas arī ir nepieciešams. Es nevaru piepildīt pilnībā kāda liktās cerības uz mani, ja tas nerīkosies un nesaņems savas Dzīves grožus rokās pats.