30.09.2021.
Bērnībā, kad pats vēl nebiju iemācījies lasīt, ar baudu klausījos mammas un vecmāmiņas lasītās indiešu pasakas un mītus. Atmiņā vienmēr palikusi kāda dieviete ar tūkstoš rokām. Pirms 19 gadiem mācoties Maskavā Gun Fu Ča, Fen Šui, altāru iekārtojumus un kaligrāfiju, brīvo laiku aizpildīja Meistara stāsti par bodhisatvu Guaņiņ. Ļoti interesants šķita transformācijas process, kura laikā, pēc izzināmās un kristiešu mūku nepārveidotās (neizveidotās) Ķīnas un Indijas vēstures, vīrišķais Avalokitešvara kļūst par sievišķo Guaņ Iņ. Avalokitešvara ir gan Dievs – Pasaules radītājs vienā dimensijā, gan Šivas, kā pusdieva aspekts citā. Ahhh Šiva! Lielais transformators un visumu pārveidotājs! Pusdievs, kam darba pietiek vienmēr, tas, kura āda ir kļuvusu pelēka no nokauto ienaidnieku pelniem… Ātrajā versijā ir tā, ka tūkstošroku vīrišķais Avalokitešvara no Indijas ienākot Ķīnā, dažu gadsimtu laikā kļūst par sievišķu žēlsirdības dievieti Guaņiņ un šī forma kļust cilvēcīgāka, vienkāršajam cilvēkam daudz tuvāka un saprotamāka, arī rokas vēlākajos dievības atveidos nu jau ir divas – kā cilvēkam parastajam. To daudzo roku nozīme ir tāda, ka tās katra darbojas savā dimensijā. Ko vēlos teikt? To, ka arī mēs varam darboties dažādās dimensijās, vienlaikus atrodoties šeit, uz planētas Zeme, savā fiziskajā ķermenī.
Šajā dzīvē, šajā šodienas ķermenī mēs atrodamies konkrētā avatarā, esam vīrieši vai sievietes. Citā dzīvē mūsu dvēseles ir mājojušas citos dzimumos, arī būtnēs, pildījušas atšķirīgākas lomas kā šajā dzīvē; esam bijuši skolotāji saviem šīs dzīves skolotājiem un bērni saviem bērniem, kas mums ir doti šajā inkarnācijā. Viss pasaulē ir saistīts smalkām, netveramām stīdziņām un pavedieniem. Kā dziesmu kamolos šie dzīpari ir samesti mezglu mezglos un cilpu cilpas savijas ar citu cilvēku kamoliem un dzīves līnijām. Tāpat vien mēs nesatiekamies. Ne es, ne Tu. Tāpat vien vispār nekas nenotiek. Visam pamatā ir grandiozs dievišķais plāns un matrica. Esmu saticis cilvēkus, kas spēj karmas mezglus atkost kā pistācijas un saulespuķu sēkliņas.
Manā ceļā ir gadījušies arī tādi, kas nevar pat atvērt piena paciņu bez instrukcijas un pat izlasot to, atplēš stūri paciņai, lai gan jāatskrūvē bija korķis. Un kā vienmēr – katram savs.
Es neesmu apstājies savā attīstībā, es turpinu mācīties – tā saka viens. Es visu zinu un esmu gudrāks par citiem – tā otrs. Esmu muļķis, kautrīgi atzīstas trešais. Ceturtais klusē, jo īsti nesaprot, kādai no sociuma piedāvātajām lomām sevi pieskaitīt. Piektais iegriež laimes ratu, ehhh, kā būs, tā būs. Kāds dod, kāds ņem. Kāds aizdod, kāds dāvina. Un tā tālāk uz priekšu katrs no mums ieskatās savas būtības kaleidoskopā izmantojot krāsu vai monohromo redzi, jo raugi – katram savs. Esot vēl kāds iedalījums. Cilvēki daloties divos tipos – bitēs un mušās. Bites vāc ziedputekšņus, izgatavo medu, bet mušas pievilina tikai sūdi. Šis ir interesanti. Varam no šādas prizmas pavērot gan apkārtējos, gan sevi. Kas kuram patīk, kādu mūziku tas klausās, ar kādiem cilvēkiem tiekas, ko ēd un ko runā. Un loģiskais rezultāts, ka citiem varam dot tikai to, kas ir mums pašiem. Citus varam novērtēt tikai no savas vērtību skalas skatoties. Visbiežāk piemānīti tiek tieši godīgākie cilvēki, jo viņi visiem uzticas. Un tas blēdis saka tam godīgajam aiz muguras: ”Re, kāds tas muļķis! Re, cik es viņu veikli aptinu ap pirkstu!” Tomēr karmas rats turpina griezties, uztinot uz saviem spieķiem katru mūsu darbu. Labu un sliktu. Ik mirkli Vērotāji pieraksta Akašas hronikās katru mūsu soli, vārdu un darbību. To apzinoties, mēs varam kļūt labāki jau tagad. Nedarīt otram to, ko nevēlamies, lai dara mums, jo iespējams nākamajā dzīvē mēs to dabūsim atpakaļ ar uzviju. Tas nemaz nav tik grūti. Kad apzinies šādu pasaules modeli, kurā esi tīra gaismas būtne, tad elpot kļūst vieglāk. Pazūd nepieciešamība sevi kādam pierādīt, cīnīties par labākā titulu, jo labākais savu starojumu nenoslēps. Biti neviens nesajauks ar mušu.
Lai dzīves rats grieztos pareizi, ir jāievēro tikai daži cilvēcīgi likumi. Muļķis tos ignorē, jo uzskata savā gara aklumā, ka dzīvo tikai vienreiz un tamdēļ var vārīt pilnīgu bezpriģelu vienmēr un visur. Vai sievai ir jācenšas pakļaut savu vīru? Vai vīram ir jāpakļauj sieva un bērni? Vai tomēr labāk ir dzīvot harmonijā, ievērojot tik vienkāršo principu – vīrietis dod un sieviete ņem. Apgrieztā situācija nestrādā. Vīrietis atnes malku un sieviete kur pavardu. Uztur liesmu īstajā temperatūrā. Tas viss. Dots devējam atdodas. Kā teica Rainis: „Gūt var dodot, gūt var ņemot. Dodot gūtais neatņemams”.
Septembris bija konču mēnesis. Augusts arī. Visas končas izdalītas. Tagad es priecāšos, ja būšu noderīgs ar savām zināšanām kādam. Priecāšos, ja varēšu kādam palīdzēt. Varbūt Tev, varbūt kādam Tavam draugam vai radiniekam. Palīdzi man piepildīt oktobri 
Vēl kādi jautājumi?
Astroloģija ir pamats pasaules struktūrai, bet mums ir sniegti vēl neskaitāmi daudz instrumentu, lai izzinātu ne tikai pasaules, bet arī savus pamatus, un izprastu, kā veidot savu struktūru.
Ja vēlies uzzināt vairāk, spied uz pogas “Sazināties” un es Tev palīdzēšu apskatīt pasauli citādāk.
Visas tiesības rezervētas 2022. © vidars.lv