BRĪVĪBA IR VERDZĪBA

jūt, ka tomēr kaut kas nav kārtībā, par spīti tam, ka nepareizo izvēli aicina izdarīt propagandas mediju kanāli, okupanti un kolaboracionisti. Varu tikai teikt, lai neļaujies sevi apmuļķot, jo lielākā daļa lietu un notikumu, kā arī informācijas, nav tāda, kā izskatās. Precīzs savienojums 28.08-10.09, tomēr tā ietekme būs jūtama visu septembra mēnesi. Lai manipulētu ar drošības tēmu, vienlaikus sējot paniku, SEPTEMBRĪ notiks militārās mācības Namejs, kad pa ceļiem braukās kara tehnika, notiks šaudīšanās un tiks izspēlēti dažādi notikumu scenāriji. Tiks demonstrēti muskuļi. Tiks spiests arī uz vecāku, kuriem ir skolas vecuma bērni, morālajām un ētiskajām vērtībām, tiks pārbaudīts to mugurkauls. Tiks manipulēts visneģēlīgākajā veidā arī ar bērnu nenobriedušajiem prātiem, iestāstot šīm tīrajām dvēselēm, ka tās pašas spēj pieņemt savus lēmums – tos lēmumus, kurus liek tiem pieņemt tumsas spēki.

Šobrīd, kad dzīvojam informācijas jūklī, īstās atbildes atrast ir grūti. Uz daudz ķīniešu koaniem īstā atbilde ir tikai Tavā sirdī, mans draugs.

Tas ir skaidrs, ka cerība uz uzlabojumiem, uz to, ka valsti okupējušo un pārvaldošo spēku nezin kāda labdarība un noteikumi, nesīs mums laimi vai ļaus atgriezties nez kādā tur vecajā kārtībā, ir maigi sakot stulba. Tas ir skaidrs, ka meli tiek padarīti par īstenību un patiesība tiek cenzēta kā meli, arī ir tā kā skaidrs. Tas, ka šobrīd, izmantojot dažādas tautas solidarizēšanās akcijas, noris mēģinājumi pārņemt varu starp grupējumiem, izmantojot pūli, kā marionetes un lielgabalu gaļu, skaidrs kā diena. Tas, ka brīnumpote, kas tiek ne tikai aktīvi reklamēta gan ar pipku, gan prjaņiku, ir tikai Tava iekšējā kodola un baiļu mērinstruments, arī katram domājošajam cilvēkam ir skaidrs. Tas, ka tai nav nekāda sakara ar trako slimību vai kopējo labumu, arī skaidrs. Es redzu, ka daudziem aura kļūst plāna kā putniem, es redzu, ka daudziem uz Sahasrara čakras, Brahmas vārtiem, jeb runājot latviski – saiknes ar Dievu, ir uzlikta melna pļecka uz galvas. Šobrīd lielākais mans sasniegums ir bijis šīs pļeckas izgaisināšana, pareizāk sakot, pārvēršana pelēcīgā migliņā viena seansa laikā. Neļauj sevi novirzīt no tēmas planētas okupantu vēlmēm par Tavu fizisko ķermeni, jo Tavs ES un fiziskais ķermenis ir divas atšķirīgas lietas.

Es nevaru dot ne padomus par to, kā tieši Tev rīkoties ar savu dzīvi un savu bērnu nākotni. Un to es arī nedarīšu. Par cik es uzskatu, ka tiek realizēts grandiozs genocīds planetārā mērogā un tiek manipulēts ar materiālās pasaules gunnām, tad es, ja man būtu skolas vecuma bērni, tos mācītu pats un nepakļautu mobingam un medicīniskajiem eksperimentiem. Es tos mācītu kā pretoties. Kā atbildēt. Kā atšķirt labu no ļauna, melnu no balta.

***

Tālāk neliels izvilkums no Šrimad Bhagavatam. Sarunas starp materiālajā pasaulē ieslīgušo valdnieku Rahuganu un diženo vaišnavu, bramīnu Džada Bharata.

Zemāko materiālās dabas īpašību (kaisles un nezināšanas gunnu) ietekmē Rahugana Mahārādža identificēja sevi ar ķermeni. Viņš iedomājās sevi par varenu autokrātu un savā neprātā sāka lamāt Džadu Bharatu ar absurdiem, rupjiem vārdiem. Džada Bharata, vislielākais bhakta, bija ļoti dārgs Visaugstajam Kungam, Dieva Personībai. Viņš vienmēr savā sirdī paturēja Tā Kunga tēlu. Lai gan karalis uzskatīja sevi par ļoti labi orientētu garīgajās zinātnēs, patiesībā viņš neko nezināja par garīgās kalpošanas augstākajiem posmiem un to, kā atšķirt cilvēku, kurš ir sasniedzis šos posmus. Jada Bharata sirsnīgi vēlēja labu visām dzīvajām būtnēm un nekad nepakļāvās ķermeniskajam dzīves jēdzienam. Tāpēc, atbildot, viņš tikai pasmaidīja un teica ķēniņam sekojošo.

Džada Bharata, cienījamais brāhmans, ķēniņam atbildēja: Ak, lielais varoni un valdniek, ar savām kodīgajām runām tu ne tikai izteica nepatiku pret mani, bet arī lieliski izskaidroja lietu patieso stāvokli. Galu galā patiesībā ne es nesu palankinu, bet mans ķermenis. Es esmu mūžīga dvēsele, nevis ķermenis, tāpēc svaram, ko ķermenis nes, ar mani nav nekāda sakara. Jūsu vārdos nav pretrunu, jo es un mans ķermenis nekādā ziņā nav viens un tas pats. Tas ir ķermenis, kas nes jūsu palankinu, un, tā kā es esmu atšķirīgs no ķermeņa, kā jūs norādījāt, šis darbs mani nemaz nenogurdināja. Jūs teicāt, ka neesmu pārāk labi paēdis un neatšķiros pēc spēka samērības, bet to var pateikt tikai tas, kurš nesaprot atšķirību starp ķermeni un dvēseli. Tikai ķermenis var būt resns vai kalsns – neviens izglītots cilvēks šīs īpašības nepiešķirs dvēselei. Bet, no otras puses, jums ir taisnība: es, dvēsele, neesmu aptaukojusies un neesmu tieva, tāpēc pilnīgi iespējams teikt, ka neesmu pārāk labi paēdusi. Turklāt, ja man visu šo ceļu būtu jāiet kopā ar palankinu, man būtu daudz jāstrādā, taču šo ceļu gāju nevis es, bet mans ķermenis; man vispār nebija jāpiepūlas.

Resnums, tievums, fiziskās un garīgās ciešanas, slāpes, izsalkums, bailes, nesaskaņas, tiekšanās pēc laimes pasaulē, vecums, miegs, pieķeršanās materiālajam īpašumam, dusmas, bēdas, ilūzija un identificēšanās ar ķermeni – tie ir dažādi materiālie produkti, dvēseles apvalks. Tie ir trauksmes avots tiem, kuri ir pakļauti materiālo, ķermenisko priekšstatu kontrolei. Kas attiecas uz mani, es esmu pilnīgi brīvs no šādiem priekšstatiem un tāpēc neuzskatu sevi ne par resno, ne tievo. Tas pats attiecas uz visām citām jūsu nosauktajām īpašībām.

Ak, cienījamais valdniek, tu pārmāci mani, saucot mani par dzīvu mirušo. Es varu tikai atzīmēt, ka to pašu var teikt par visiem: visam materiālajam ir sākums un beigas. Turklāt jūs uzskatāt sevi par kungu, karali un mēģināt dot man pavēles, taču tas ir arī maldi, jo mūsu zemes attiecības ir pārejošas. Šodien tu esi ķēniņš, un es esmu tavs kalps, bet rīt viss var mainīties, un tu kļūsi par manu kalpu, un es kļūšu par tavu kungu. Visi šie pagaidu apstākļi rodas pēc augstākā nodoma.

Ak, ķēniņ, ja tu joprojām uzskati sevi par saimnieku un mani par kalpu, tad pavēli man, un es paklausīšu. Patiesībā atšķirība starp kungu un kalpu ir īslaicīga, nosacīta, un mēs to atzīstam tikai tāpēc, ka tā ir tik pieņemta. Citu iemeslu neredzu. Vai šajā pasaulē kādu var saukt par kungu vai kalpu? Ikviens ir pakļauts materiālās dabas likumiem, tāpēc nav kalpu vai kungu. Bet, ja jūs joprojām uzskatāt sevi par saimnieku un mani par kalpu, pavēliet man. Kā es varu jums kalpot?

Jūs mani nosaucāt par nelieti, traku, stulbu un apsolījāt mani sodīt, lai es nāktu pie saprāta. Ļaušu tev uzzināt, ak, ķēniņ, ka, lai gan es uzvedos kā kurls un mēms un vāji domājošs cilvēks, patiesībā es esmu pašrealizējusies dvēsele. Ko jūs sasniegsiet, mani sodot? Pat ja, kā jūs sakāt, esmu traks, tad sodīt mani ir kā dauzīt beigtu zirgu. No tā nebūs nekādas jēgas, jo trakumu ar sodu nevar izārstēt.

***